Biežāk uzdotie jautājumi

Publiski norādītā pamatcena Latvijā sākas no aptuveni 270–350 €, taču tā ir tikai par pašu kremāciju. Reālā minimālā summa parasti ir 320–430 €, jo klāt nāk pelnu kapsula un dokumentu noformēšana. Transports, atvadu zāle, urna un ceremonija tiek rēķināti atsevišķi. Aprēķinu pa pozīcijām var veikt izmaksu kalkulatorā.

Reklāmās parasti norāda tikai kremācijas krāsns pakalpojumu. Rēķinā papildus var parādīties kremācijas zārks, pelnu kapsula, dokumentu noformēšana, transports par kilometru, aukstuma kameras dienas maksa un atvadu zāle. Pirms pasūtījuma vienmēr lūdziet rakstisku tāmi ar visām pozīcijām.

Pamatā nepieciešama medicīniskā apliecība par nāves cēloni, miršanas apliecība no dzimtsarakstu nodaļas, mirušā un pieteicēja personu apliecinoši dokumenti un rakstisks kremācijas pieteikums. Ja notikusi tiesu medicīniskā ekspertīze, papildus vajadzīga tiesībsargājošās iestādes atļauja.

Jā. Latvijas iedzīvotāji var izmantot kremācijas pakalpojumus Lietuvā un Igaunijā, taču nepieciešama atļauja mirstīgo atlieku pārvešanai pāri robežai un dokumentu tulkojumi. Ietaupījums parasti rodas tikai tad, ja dzīvojat netālu no robežas, jo transports abos virzienos ir dārgs.

Pati kremācija ilgst aptuveni 1,5–3 stundas. No mirušā nodošanas krematorijai līdz urnas saņemšanai parasti paiet vairākas dienas — laiku nosaka dokumentu kārtošana un krematorijas grafiks. Rīgā kapsulu ar pelniem parasti var izņemt no trešās darba dienas.

Krematorijā fiziski atrodas kremācijas krāsns. Apbedīšanas birojs vai pieņemšanas punkts pieņem pasūtījumu un organizē transportu, bet kremāciju veic citā objektā. Tas ietekmē cenu, jo transports starp objektiem var būt papildu pozīcija. Mūsu katalogā šie veidi ir atzīmēti atsevišķi.

Jā. Ceremoniju var rīkot gan pirms kremācijas (ar zārku), gan pēc tās — ar urnu. Daudzas krematorijas piedāvā atvadu zāles savās telpās, parasti par 60–120 €, ceremonijas vadītāju rēķinot atsevišķi.

Urnu var apglabāt kapsētā parastā kapā, urnu kapā vai kolumbārijā. Pelnu izkaisīšana ir atkarīga no konkrētās kapsētas un pašvaldības noteikumiem, tāpēc to iepriekš jāsaskaņo ar kapsētas pārvaldnieku.

Latvijas normatīvie akti tieši neaizliedz urnu glabāt mājās, taču ilgtermiņā parasti iesaka to apglabāt vai novietot kolumbārijā. Ja plānojat urnu izvest uz citu valsti, nepieciešama kremācijas apliecība un pārvadāšanas dokumenti.

Jā. Latvijā pastāv valsts apbedīšanas pabalsts (VSAA), pašvaldības pabalsts pēc deklarētās dzīvesvietas un dažkārt arī darba devēja atbalsts. Tos var pieprasīt paralēli, un tiesības uz tiem nemainās, ja izvēlēta kremācija, nevis tradicionālā apbedīšana.

Salīdziniet reālo kopsummu, nevis tikai pamatcenu; pārbaudiet, vai transports un dokumentu noformēšana ir iekļauti; noskaidrojiet, cik ātri notiks kremācija un vai ir pieejama atvadu zāle. Pārliecinieties arī, vai izvēlētā vieta ir krematorija vai tikai pieņemšanas punkts.

Bieži jā, jo atkrīt dārgāka zārka un zemes kapavietas izmaksas. Tomēr, ja izvēlas plašu ceremoniju, dekoratīvu urnu un kolumbārija nišu, kopsumma var būt līdzīga tradicionālai apbedīšanai.

Vispirms jāizsauc ārsts vai neatliekamā palīdzība nāves konstatācijai, jāsaņem medicīniskā apliecība par nāves cēloni, jāreģistrē miršanas fakts dzimtsarakstu nodaļā un jāsazinās ar krematoriju vai apbedīšanas biroju. Soļu saraksts pa situācijām pieejams sadaļā “Ko darīt pēc tuvinieka nāves”.

Nē. Dzīvnieku kremācija ir atsevišķs pakalpojums, ko veic specializētas dzīvnieku krematorijas. Cilvēku krematorijās to nedara.